(Lewoniewski)

2008

 

 

 

Baltkrievija uznemejs ir sveskermenis

05.09.2005
: , ,

Baltkrievija uznemejs ir svess elements un viniem, uznemejiem, ir pat sava streiku komiteja. Utainas blusas uz Republikas miesas.

Aleksandrs VASILJEVS: Baltkrievija vel arvien norisinas ekonomikas lejupslide uz neostaliniska modela pusi, kad viss atrodas vienas rokas, visu parvalda no augsas, valsts un vairums privato uznemumu tiek kontroleti.

Ja uznemejs ir palidzejis kadam opozicionaram, tad uz so uznemumu tudal pat tiks sutita komisija, kas atradis arkartigi daudz trukumu. Pats vieglakais komisija izrakstis milzigu sodanaudu, bet, visticamak, slegs uznemumu un ta vadibu ietupinas cietuma. Es pats parliecinajos, ka Baltkrievijas cietumos sez daudzi bijusie valsts un komercialo uznemumu vaditaji

  !

Lukasenko un vina valdiba megina radit labklajibas iluziju. Tacu mes nevaram uzzinat patieso ainu, jo masu informacijas lidzekli gan radio, gan televizija ir pilniba monopolizeti. Situaciju uznemumos, tapat ka lauksaimnieciba, neviens nevar zinat, jo viss tiek rupigi slepts. Loti biezi musu oficiala propaganda pazino, ka problemas ir Krievija un Ukraina, bet pie mums viss ir labi. Isteniba Baltkrievija neruna par nopietnam problemam. Televizija un radio apspriez tikai vienu jautajumu: cik Aleksandrs Grigorjevics ir gudrs, cik vins lieliski parvalda valsti.

Videja alga saskana ar Aleksandra Lukasenko pazinojumu ir aptuveni 200 dolaru. Isteniba, pec mana riciba esosajiem datiem, ta ir mazaka par 100 dolariem. Videja pensija ir 150-200 tukstosi aptuveni 50-100 dolaru. Es nerunaju par bijusajiem armijniekiem, jo vini sanem aptuveni 200 dolarus. Visu cienu, bet pensijas Vins (Lukasenko dialogi.lv) izmaksa regulari.

Nevar teikt, ka Baltkrievija butu pilniba atjaunota komunistiska sistema. Drizak tas ir valsts meroga kapitalisms. Piemeram, ja ieredni redz, ka uznemums labi strada, vini tam uzliek tadus ierobezojumus, lai pelnu sanemtu tiesi valsts, lai to varetu parvaldit ieredni. Biezi vien, izliekoties, ka tiek ieverots likums, to eksproprie, uznemums sak stradat valsts laba.

Pats Aleksandrs Grigorjevics ir pazinojis, ka uznemeji ir utainas blusas. Vina padomnieks ekonomikas jautajumos ir izteicis sadu domu: Visus uznemejus vajag sadzit vagonos un nosutit uz Solovkiem. Ideologiski sim modelim uznemeji ir svess elements. Kapec? Tapec, ka musu prezidentam ir vajadzigi cilveki, kas vinam skatas mute. Ja uzrodas kads neatkarigs cilveks, kam ir savs bizness un sava nauda, tad vins ciena sevi un vinam ir savs viedoklis.

Pirms dazam nedelam notika preses konference, kura Lukasenko pazinoja: Opozicija nav nekas. Tatad vins pierada visai Eiropai, ka baltkrievi ir nevariga tauta, ja no 10 miljoniem tikai vins vienigais ir politikis. Parejie neko nesaprot, opozicija ir izdzimteni, vini ruksk pie silem un tamlidzigi. Sos vardus es uztveru ka personigu aizvainojumu.

Nebut ne no labas dzives daudzi klust par uznemejiem. Ta ir vieniga iespeja nopelnit sev maizi. Isteniba Baltkrievija, spriezot pec musu datiem, bezdarbs sasniedz 30-40% . Darbu ir loti gruti atrast. 150, 140, 200 tukstosu liela alga ari ir galigs minimums. Cilveki badojas!

Kad streiko biznesmeni

Aleksandrs VASILJEVS: Es parstavu Baltkrievijas Uznemeju streika komiteju. Kadel sads nosaukums? Tadel, ka jebkuru sabiedrisko organizaciju, kura kritize Aleksandra Lukasenko politiku, nekad neregistres. Tiesi tadel mes izveidojam organizaciju, kuru saskana ar likumu nav nepieciesams registret. Kad mums sak braukt virsu milicijas darbinieki, mes sakam: Re, ir tacu namu komiteja, vecaku komiteja, bet mums ir streiku komiteja! Daudzi nevar saprast: ka tad ta, streiku komiteja uznemejiem. Tas ir absurds! Ideja bija paradit, ka Baltkrievija uznemejs ir svess elements un viniem, uznemejiem, ir pat sava streiku komiteja.

Cik cilveku ir musu organizacija? Es varu pateikt, ka sis jautajums loti interesetu VDK. Sos faktus mes rupigi slepjam. Kadu bridi ir desmiti, citu simtiem tukstosi musu piekriteju. Tacu mes esam spiesti konspireties.

Vladimirs LEVONEVSKIS: Streika komiteja tika izveidota 1996. gada, bet saja laika ta ir organizejusi vairak neka 30 streikus un mitinus. Streikos piedalijas 100 000 un pat 220 000 cilveku.

Aleksandrs VASILJEVS: Mes vienojam ne tikai uznemejus, pie mums ir ari citu profesiju parstavji, ari stradnieki. Mes nevaram vinus iegazt. Ja kada specdienesta uzzinas, ka sis cilveks ir musu organizacija, vins zaudes darbu acumirkli. Gluzi vienkarsi lauzis ligumu, jo Baltkrievija ir ieviesta ligumu sistema, kad elementars talruna zvans var atrisinat visu. Neko nevar pieradit, tiesu sistemas nav, jo ta atrodas valsts rokas. Daudzi brauc prom no Baltkrievijas, pat tad, ja ir gribesana vai spejas, seit nevar nopelnit.

Musu valsti ir ari bagati cilveki, bet parasti vini ir saistiti ar valsts varas iestadem. Isteniba, kaut gan Vins ir pasludinajis cinu pret korupciju, sistema ir loti korumpeta. Parasti lielas komercstrukturas tiek piesegtas ar kadu jumtu IeM vai VDK. Es izpratu, ka darbojas si sistema, sededams cietuma. Jebkuram ierednim, jebkuram uznemuma direktoram vienmer atradisies kads likumigs pamats, lai vinu iesedinatu. Ari ieslodzijuma termini ir sesi astoni gadi. Es sedeju cietuma kopa ar Brestas muitas prieksnieku. Vins teica, ka esot iesedinats par to, ka konfiscejis parak maz precu. Valsti muitas iestadem ir izvirzits merkis konfiscet pec iespejas vairak precu, izmantojot visdazadakos ieganstus. 2003. gada konfisceto precu summa bija aptuveni 200 miljoni dolaru!

Vladimirs LEVONEVSKIS: Cina pret korupciju ir loti labs trumpis. Tauta pazinojumus par arestiem uztver tiesi ta, ka to vajag Lukasenko: nuja, pareizi darija. Nabadziba rada loti specigu atkaribu. Ja cilvekam ir nauda, tas nozime, ka vins ir tautas ienaidnieks. Vai pie jums, Latvija ir konfisceto precu veikali? Baltkrievija ta ir ikdieniska paradiba. Grodna universalveikalos es redzeju konfisceto precu nodalas. Kur nonak ienakumi no to pardosanas?

Karjera baltkrievu gaume

Vladimirs LEVONEVSKIS: Rezims ir radijis loti rafinetu apspiesanas sistemu. Stalins vareja pateikt pavisam vienkarsi: Nosaut. Mums ir dazadi varianti. Cilveku noker uz aka. Var, piemeram, piesieties, ja redz: cilvekam paradijusies nauda. Tudal pat ierodas kontrolieri Pievac ipasumu, uzliek soda naudu un saka: Mes tevi iebazisim cietuma. Tacu tev ir kada iespeja strada musu laba.

Prokuraturas vecakais izmekletajs Tonkevics, kurs vadija izmeklesanu mana teva lieta, kas neatdeva nevienu kratisanas laika iznemto mantu, kaut gan solija to izdarit, kurs ierosinaja kriminallietu pret mani par masveida nekartibu organizesanu pec sis lietas vins sanema paaugstinajumu amata. Agrak vins stradaja rajona, tagad strada apgabala prokuratura. Vel viens piemers Grodnas VDK priekssedetajs, kurs sankcioneja to, ka tika uzlauztas musu dzivokla durvis un taja veica kratisanu. Pec tam es vinu redzeju televizija: vins bija kluvis par Baltkrievijas VDK prieksnieka vietnieku. Es atceros milicijas kapteini, kurs manu tevu aizveda no majam, velak es redzeju, ka vins jau ir kluvis par majoru. Skaidrs, ka izpilditaji saprot: tas ir negeligi. Tacu viniem tiek piedavata karjera. Lidz ar to vini piekrit darit netiros darbus. Protams, starp miliciem, prokuratura un tiesas ir ari lidzcietigi cilveki, bet daudzi saka: Mes nevaram citadi rikoties, jo mus atlaidis.

Runajot par citas iedzivotaju dalas perspektivam… Ta nebut nenotiek, ka cilveks macas augstskola, pabeidz to un dabu labu darbu. Ta nemedz but! Man ir daudz pazinu, kuri ir ieguvusi izglitibu, sez majas un nezina, ko iesakt. Vini ir sanemusi pat sarkanos diplomus, bet darbu nav dabujusi. Mana mate, kurai ir divas augstakas izglitibas, stradaja uznemuma un sanema 120 000 rublu menesi. Tie ir 60 dolari. Divas augstakas izglitibas un vina nevareja atrast normalu darbu. Paslaik vinai darba nav. Es sedeju izmeklesanas izolatora kopa ar cilveku, kurs stastija, kada sistema ir vina ciema (tikai cietuma par to var brivi runat!). Vina alga bija 60 000 rublu tie ir apmeram 30 dolari, un vinu vel apskauda! Zagsana no kolhoza pie viniem ir ierasta lieta. Ja cilveks nezog no kolhoza, tad uz vinu skatas skibi. Zog visi, un viens otru piesedz. Vasara tas vel nebutu nekas, bet ziema, kad maksa par dzivokli pacelas lidz 100 zalajiem, es brinos, ka cilveku tur var dzivot. Medz but gadijumi, kad cilvekam jaatdod visa alga, lai vinu neizmestu no dzivokla. Paslaik bezdarbnieku pabalsts ir 18 000 rublu, tatad 9 dolari menesi. Pensionari vel sa ta turas, kaut gan ari viniem medz rasties problemas.

No budinam, kas atrodas tirgu, censas noplest pec iespejas vairak naudas. Notiek kaut kadi oficiali pasakumi maksa. Ja nedos naudu, bus problemas ar vietu tirgu, ar nodoklu maksasanu, uznemejiem jau nav gruti piesieties. Man tevs bija viens no pirmajiem uznemejiem Grodna, kops 1991. gada. Mums bija tris automasinas, paslaik nav nevienas. Vinam nelava mierigi nodarboties ar biznesu. Uzradas nauda saka piesieties kontrolieri. Sakuma bez politikas. Vins nolema pats izpetit likumus un paslaik tiek uzskatits par labu juristu, kaut gan vinam nav juridiskas izglitibas. Aptuveni septinus gadus vins sarakstijas ar nodoklu inspekciju, galu gala nodoklu inspekcija atnaca pie vina teva, mana vecteva, un pievaca automasinu, kuru tevs vectevam bija davinajis. Tevam bija neerti: ta tacu bija davana, un nacas samaksat aptuveni 2 000 dolaru.

Likums ar nuju

Vladimirs LEVONEVSKIS: Mans tevs Valerijs Levonevskis tika arestets 2004. gada 1. maija tiesi pirms mitina. Vispirms vinu apsudzeja drukatas produkcijas izplatisana, kura kudot uz mitinosanu, bet pec tam par Prezidenta apvainosanu. Mani aresteja 3. maija par ta pasa mitina organizesanu un ietupinaja uz 13 diennaktim.

Tiklidz manu tevu iesedinaja, vins saka cinities, lai spriedums vina lieta un kratisana musu dzivokli tiktu atziti par nelikumigiem, ka ari par kriminallietas ierosinasanu pret amatpersonam, kas piedalijas sajas darbibas.

Grodna dzivo aptuveni 300 000 cilveku, bet uz pagajusa gada 1. maija mitinu ieradas 5000. Vai varat iedomaties Minsku, kura ir piecas reizes vairak iedzivotaju tie varetu but 25 000 cilveku, kas jau ir pamatigs pulis. Ar tadu puli tik tiesam kaut ko var izdarit. Tadel vaditaji saka baidities un nolema rakt. Atrada prezidenta apvainojumus dzeja un skrejlapas Tada aizsega musu dzivokli tika veikta kratisana. Majas nebija neviena pieaugusa, tikai mana nepilngadiga masa, jaunakais bralis un vecmamina, kas bija atbraukusi ciemos. Atskaneja durvju zvans, jautaja, kur ir tetis. Masa teica: Vina nav, piedodiet, vins sez. Ari mammas nebija majas. Masa teica, ka vinai nav tiesibu atvert durvis, lai izsaucot tevu. Vini veica parrunas aptuveni stundu, pec tam tur ieradas omoniesi, kadi pieci cilveki, un izgaza durvis. Baidijas, jo mums ir suns. Vini gandriz vinu nosava.

Kratisana turpinajas aptuveni sesas stundas. Bralis izgaja ara kopa ar suni, vecmaminai kluva slikti, izsauca atro palidzibu. Masa bija viena un vareja redzet tikai to, kas notiek viena istaba. Vina neredzeja, ko iznema citas istabas, protokola so to ierakstija, so to neierakstija. 10 000 dolaru mums staveja skapi neierakstija. Protokola neierakstija ari visus klatesosos. Visticamak, ka so cilveku vidu atradas prezidenta drosibas dienesta parstavis, bet vina uzvardu neierakstija protokola.

Iznema loti daudz aparaturas: printeri, sistembloku, kseroksu… Daudz ko tadu, kam nebija nekada sakara ar lietu. Panema visus kompaktdiskus. Nezin kapec pievaca celtniecibas materialus, rezerves dalas, pat salutam paredzetas raketes, dazadu organizaciju zimogus visu pec kartas. Vel lidz sim tas viss nav atdots.

Mani izsledza no universitates. Atsutija papiru, ka es neesot laika nodevis kaut kadus kontroldarbus. Piezvaniju dekanam kluva skaidrs, ka vinam ir dota komanda. Baltkrievija man nelaus macities, varbut nakamaja gada meginasu atrast kaut ko arzemes. Daudzus tiesi ta medz atskaitit. Sapulcejas komisija un saka: redzi, tu piedalijies tur un tur. Tev ir divi varianti vai nu mes tev dodam melno bileti, vai ari tu dokumentus savac pats. Ipasi biezi ta medz iztureties pret tiem, kuri macas klatiene, jo viniem nav jamaksa par macibam.

Ukrainas vai Ziemelkorejas scenarijs?

Aleksandrs VASILJEVS: Es domaju, ka situacija var mainities loti driz, tas ir atkarigs tikai no kada gadijuma. Protams, ka bus revolucija! Tacu tas, ka rezims pastiprina represijas, noslipe apspiesanas mehanismu, pienem jaunus likumdosanas aktus, kas apgrutina opozicionaru darbibu, nozime, ka Lukasenko daris visu, lai saglabatu varu. Kad VDK atnaca pie manis uz kratisanu un ieraudzija kaudziti audiokasesu, vini tas sagraba, bet tur ir ierakstitas visas Aleksandra Lukasenko runas. Vini jautaja: Kam jums tas vajadzigs? Es viniem atbildeju: Es klausos! Man tacu ir svarigi izprast, kas sim cilvekam ir prata. Es domaju, Lukasenko saprot, ka ta rikoties ir greks, vins netiks sveika cauri ka Kucma vai Akajevs. Kucma tomer bija demokratiskaks. Musu rezims daudz vairak tuvinas Ziemelkorejas un Stalina laiku rezimam. Es neizsledzu iespeju: ja vins jutisies apdraudets, tad bariem vien cilvekus saks sedinat cietumos. Tie bus simti un tukstosi. Lukasenko pastiprinati gatavojas, lai statos preti revolucijai. Mezos, lielpilsetu apkaime jau trene nodalas, kas paredzetas cinai ar demonstrantiem.

Saja zina Krievijai nav visai laba loma. Komunistiskais lobijs loti specigi atbalsta Lukasenko. Varetu teikt, ka Putins ari to atbalsta. Lidz ar to atstumj daudzus demokratiski noskanotus krievus. Tam ir jamainas. Lukasenko tacu krapj ari Krieviju, kad vins saka, ka apvienosies. Visas sarunas tiek virzitas uz to, lai iegutu pec iespejas vairak naudas un atbalstu rezimam.

Musu vidusskira, sikais bizness, kas veidojas, ir aktivs speks. Valsts varai periodiski gadas sadursmes ar uznemejiem, un valsts vara ir spiesta piekapties vismaz tadel, lai raditu piekapsanas iluziju. Pieredze rada, ka Kirgizija nemieri sakas tirgos. Musu uzdevums ir so darbu turpinat. Tacu mes atrodamies specdienestu uzraudziba, mums ir atnemti visi tehniskie lidzekli, viss ir konfiscets. Man neatstaja nevienu lietu, ieskaitot tiru papiru, ka iespejamos nozieguma izdarisanas lidzeklus.

Vladimirs LEVONEVSKIS: Rietumiem (tai skaita ari Latvijai) japieprasa Baltkrievijas valdibai ieviest parmainas. Ja ta nepiekritis, jalieto sankcijas. Protams, ka tam bus ari pretinieki. Ir zinams biznesmenu slanis, kuri tirgojas ar Baltkrieviju, viniem nebutu izdevigi, ja tirdzniecibu slegtu. Jebkura gadijuma kaut kas ir jadara, javeic kaut kadi pasakumi.

Atzit Lukasenko par diktatoru tas ir loti svarigi. Vins vairs nejustos tik drosi. Vel kada svariga lieta jaaizliedz vina ieredniem un ierednu gimenes locekliem izbraukt uz arzemem. Vini visi lama rietumus, bet pasa brauc turp atpusties. Tur vinu var nekontroleti teret naudu. Vini izmanto Eiropas labumus, bet pasi stasta baltkrieviem, ka tur esot slikti.

Aleksandrs VASILJEVS: Latvija labi darija, ka aizliedza iebraukt Jermosinai (BR CIK priekssedetaja dialogi.lv). Tas vinu tik loti aizskara!

Tacu ir jadoma par kompleksu pieeju. Vajadzigs videjo vilnu radio. Vajag satelitu televizijas kanalu. Vel ari palidzibu sabiedriskam organizacijam. Visados veidos vini megina slegt sos kanalus. Ir pat izdots dekrets, ka nav tiesibu sanemt palidzibu par velti, par to var iesedinat. Runajot par ekonomiskam sankcijam, ir jadoma. Pirms tadas sankcijas tiek ieviestas, jabut informativajam nodrosinajumam, lai kaut kada veida baltkrieviem pazinotu, kadel tas notiek un kadel tiek veikts. Butu svarigi ari izprast politieslodzito jautajumu Baltkrievija. Kad mus iesedinaja cietuma, Aleksandrs Lukasenko sasauca preses konferenci. Mums nav nekadas diktaturas! ta vins teica. Tacu mes sakam ta: Nuja, tie, kuri saubas, jau sez cietuma. Loti daudz lidzeklu vins tere zurnalistu uzpirksanai, ari to zurnalistu, kuri strada pie mums, lai raditu imidzu, ka Baltkrievija viss ir kartiba.

Vladimirs LEVONEVSKIS: Valsts vara jau ir nonakusi tik talu, ka izveido organizacijas, kuras it ka cinas ar rezimu, ka ari izsit naudu sai lietai.

Musu komiteja piecus gadus bija vieniga. Pec tam valsts varai tas apnika un strauji saka veidoties uznemeju organizacijas. It ka. Vini tere naudu, kas ieplust opozicijas atbalstam, lai to sagrautu. Izmanto sava ienaidnieka speku. Loti svarigi, lai kads fonds pieskirtu lidzeklus un izsekotu cilvekus, kuriem tiek izsniegta si nauda. Ko vini reali ir izdarijusi, kadas akcijas organizejusi, ko panakusi? Tadel, ka es zinu daudzas tadas organizacijas, kuram visur ir savas parstavniecibas, bet tas neko realu nav izdarijusas.

Aleksandrs VASILJEVS: Butu naivi domat, ka cinities ar rezimu var likumigi. Baltkrievija vara ir koncentreta vienas rokas, vini vienas nakts laika var mainit visus likumus. Jebkada riciba, kas virzita uz rezima iedragasanu, ir nelikumiga.

Es netirgojos ar brivibu!

Vladimirs LEVONEVSKIS: Tevam tika nomainitas vairakas ieslodzijuma vietas, bet paslaik vins atrodas 22. labosanas darbu kolonija Ivaceviskas rajona (Vilku migas).

Budams aiz restem, mans tevs cinas par apstaklu uzlabosanu ieslodzijuma ne tikai sev, bet ari citiem ieslodzitajiem. Cetras reizes vins pasludinaja badastreiku. Kops gada sakuma vins ir uzrakstijis vairak neka 250 sudzibas par ieslodzijuma apstakliem kolonija, ka ari par tiesas, prokuraturas un Sodu izpildes departamenta ricibu. Tacu vairumu sudzibu kolonijas administracija, visticamak, ignoreja. Tiesi tadel neko daudz nevar izdarit, lai gan sis tas ir izdevies. Piemeram, sesu menesu laika vins panaca, ka vinu pienema darba kolonija, lai butu iespeja kaut ko nopelnit, lai palidzetu gimenei. Kad cietuma vizite ieradas Sodu izpildes departamenta prieksnieks, tevs paguva pajautat, kapec vinam atsaka iespeju stradat, un prieksnieks deva rikojumu iekartot tevu par apkopeju kolonijas sanitaraja dala, kur vins sanem 9000 rublu (4 ASV dolari). Atteikties nedriksteja, jo turpmak vinam teiktu, ka vins pats atteicies stradat. Protams, tevs meginas panakt, lai vinu suta uz rupniecibas zonu. Vins doma, ka vinu tur nenems, jo vins saks pieprasit algas paaugstinajumu ne tikai sev, bet ari citiem, stradnieki tur sanem vienu vai divus dolarus menesi. Musu prezidents Aleksandrs Lukasenko apgalvo, ka valsti videja alga ir 200 dolari, kadel cietuma maksa divus tris, cetrus dolarus menesi?

Kolonija vins ir izveidojis biblioteku, si ir jauna kolonija un taja bibliotekas vel nebija. Tagad viniem ir pieskirts vagonins, bet dazadas organizacijas un pilsoni suta turp gramatas. Vins organize sporta laukuma izveidi, lai cilvekiem no seit pavadita laika butu vismaz kads labums, jo daudzi kolonija nikst bezdarbiba.

Man ar vinu bija cetras isas un divas garas tiksanas. Vins visu laika apgalvo, ka vina sudzibas netiek nosutitas talak, jo ir pienakusas atbildes tikai uz 20-30 sudzibam, kuras ir tikai atrakstisanas.

Vins nedabus amnestiju vai nosacitu pirmstermina atbrivosanu, jo ir launpratigs parkapejs. Ko nozime but launpratigam parkapejam? Vinam piedeve dazadus parkapumus, piemeram, kadam nepatik vina nagenes izmers. Vai ari vakara, pec beigu signala, vins esot lasijis gramatu. To dara tisam: piesieties var jebkam. Piemeram, mes vinam atnesam pacinu, bet nakamaja diena vinam lika produktu somu nolikt pieliekamaja, kur ir pa pilnam pelu un zurku. Vinam nebutu gruti sagrauzt somu un visu, kas taja atrodas. Tevs teica, ka pieliekamais nav paredzets produktu uzglabasanai, ka ari painteresejas, kurs par to atbild. Izradijas, ka kads ieslodzitais, bet nekadi dokumenti nav noformeti. Par to vins dabuja sedet soda izolatora, kas ir cietums cietuma. Pec tam vinu aizveda uz Mogilevu, kur vins nokluva soda izolatora it ka par to, ka esot cepis speki ar varisanas spirali. Vai jus varat iedomaties, ka to var izdarit? Vins ne, bet vinam atkal piekasijas.

Paslaik vins megina atbrivoties no siem parkapumiem. Vins ir nosutijis sudzibu, kura izteikts lugums, lai Augstaka Tiesa parskatitu sos sodus lidz 15. martam. Vel lidz sim nav sanemta atbilde.

Vins sevi noskano, ka nosedes terminu lidz galam, jo nav nekadu ceribu uz amnestiju. Protams, kolonijas administracijai tevs ir apnicis un vini ar lielako prieku tiktu vala no vina. Vins tacu maca ari citus rakstit sudzibas! Protams, ka kolonijai tie ir ka hemoroidi.

Aleksandrs VASILJEVS: Uzturesanas apstaklus reglamente Kriminalais izpildes kodekss un Ieksejas kartibas noteikumi. Daudzi cietumnieki tos nav lasijusi, bet es izlasiju, tos izlasija ari Valerijs. Biezi vien netiek ieverots noteikums, ka katram cilvekam pienakas divu kvadratmetru platiba. Cilveku menesiem un gadiem ilgi var turet viena kvadratmetra! Mes cinamies par to, lai vini pilditu likumus, kurus pasi ir izdevusi.

Vladimirs LEVONEVSKIS: Pie teva bija atbraucis Lielbritanijas vestnieks un piedavaja vinam pec atbrivosanas lasit lekcijas Lielbritanija par tiesibu aizsardzibu.

Protams, ka vinam tur neklajas viegli. Sariko dazadas provokacijas, ir pat draudejusi nogalinat par to, ka vins rakstija sudzibas par prieksnieku. Vairakas reizes vinam piedavaja: vins tiks ara tudal pat, ja atteiksies no politikas. Tacu vins saka: Piedodiet, bet ar brivibu un demokratiju Baltkrievija netirgojas! Uz redzesanos, es sedesu!

P.S. Ari Levonevska vecako delu padzina no universitates. Meita Jekaterina tikko ir beigusi PTS, bet jaunakais dels sak macities septitaja klase. Matei nav darba. Uz jautajumu, ka gimenei izdodas savilkt kopa galus, Vladimirs atbild: Izgrozamies. Piestrada, ar naudu palidz Aleksandrs Vasiljevs. Praktiski nav nekadu ienakumu no teva galvena biznesa tirdzniecibas telpu iziresanas, visu pieskata citi cilveki, bet var teikt, ka, pateicoties tiesibsargajoso iestazu pulem, si biznesa vairs nav, saka Vladimirs.

Anna STROJA. Dialogi.lv